Kursīšu pamatskolas vēsture

Kursīšu Ministrijas skola dibināta 1823. gadā. Tās dibināšanu veicināja mācītājs Nikolajs fon Pauflers.

Skola bijusi masīva divstāvu celtne, kas celta uz Zvārdes un Kursīšu pagasta robežas. Šajā skolā bijušas 3 klases, 5 nodaļas. Mācīta latviešu valoda, krievu valoda, Bībeles stāsti, rēķināšana un ģeogrāfija.

Vecākais skolotājs pēc amata un pēc gadiem bija Cers. Viņš mācīja 3. klasi, bet skolotāji Valdmanis un Meija – 1. un 2. klasi. Līdz 1905. gadam skolā strādāja arī skolotājs Ronis, bet par piedalīšanos 1905. gada revolucionārajos notikumos viņu arestēja un notiesāja. 1905. gadā skolā notika revolucionāri mītiņi. Par cara ģīmetnes sabojāšanu arestēts skolotājs Meija.

Ministrijas skolas vieta 2003. gadā.

Ap 1908. gadu skolā mācījās apmēram 320 – 340 skolēnu un strādāja 3 skolotāji. 1909. gadā skola nodega. Uguns iznīcināja arī malkas un labības šķūni. Pēc tam mācības notika vairākās saimnieku mājās, kamēr skolu atjaunoja. To nosauca par Kursīšu I pagastskolu.

No 1913. – 1916. gadam skolā strādāja 2 skolotāji – Meija un Lejnieks. 1917. gada pavasarī skola nodega otrreiz. Revolūcijas laikā soda ekspedīcijas represijas vērsās arī pret revolucionāri noskaņoto skolotāju Roni un Vītiņu. Pēc ziņām, kas ievāktas no vietējiem iedzīvotājiem, skolu pēc ugunsgrēka izvietoja 3 lielākajās pagasta mājās: „Tapās”, „Kārkliņos” un „Abrupju Zīlēs”. 2 gadu laikā skolu atjaunoja un mācības atsāka pirmās 3 klases un ābečnieki.
Šajā pašā lakā sāk darboties arī Kursīšu II pamatskola bijušās Kursīšu muižas muižnieku dzīvojamā koka ēkā.

Tur darbojās 3., 4., 5. un 6. klase. Skolas pārzinis bija Aleksandrs Dakteris. I pamatskolas pārzinis bija Roberts Meija, bet par skolotāju strādāja Olga Kristovska, Ar 1929. gadu arī Milda Vītola. I pamatskola darbojas līdz 1936. gadam, kad Kursīšos uzcēla jaunu skolu, Tā atradās blakus II pamatskolai.

Kursīšu II pamatskolas vieta 2003. gadā.

1932. gadā Kursīšu pagasta valde nolēma celt jaunu skolu Kursīšu muižā. Tās celtniecībā piedalījās arī pagasta iedzīvotāji – bērnu vecāki. Jauno skolu atklāja 1936. gadā.

Skolā bija 6 klases un ap 250 skolēnu. Jaunajā skolā bija labas telpas, plašas un gaišas klases, plaši koridori, aktu zāle, kas kalpoja arī fizkultūras nodarbībām un militārās  apmācības stundām. Skolā strādāja skolotāja Cāzere, Grīnberga, Vītola, Vējiņš, Pelude, Pelīte, Kristovska, Tīģeris, Velde, Bērziņa un Trūmanis. 3. stāvā bija izvietots internāts, garderobes, liela virtuve un ēdamzāle, kā arī skolotāju dzīvokļi. Zālienus, puķu dobes un sporta laukumu izveidoja gada laikā. Visapkārt iekārtoja arī skaistu dārzu.

Kara vētras nepagāja secen arī Kursīšu pagasta skolai. 1944./45. m. g. rudenī mācības skolā nenotika, jo tā tika līdz pamatiem nopostīta.

Skolas vieta 2003. gadā.

Mācības atsākās 1945. gada 3. septembrī, kad durvis vēra nepilna vidusskola, kura bija iekārtota bijušās muižas ēkās „Bruzilās”.

Skolas direktors bija V. Romanis, skolā mācījās 283 skolēni, strādāja 11 skolotāji. Pie skolas bija internāts 50 zēniem, 50 meitenēm. Daudz tika strādāts, lai pārbūvētu telpas. Pēckara gados par skolas direktoriem strādājuši V. Romanis,
V. Romane, I. Vītiņš, M. Hērings. 1950./51. mācību gadā skolas direktors bija M. Hērings. Skolu turpina labiekārtot. Liela vērība tiek veltīta skolēnu sporta un ārpusklases darbam. Ar 1952./53. mācību gadu par skolas direktori sāk strādāt L. Valaine (L. Edele).

Mainās skolotāju kolektīvs, mainās arī skolas atrašanās vieta, jo 1967. gada oktobrī tiek saņemtas jaunās skolas atslēgas Kursīšos.

1976. gadā skolas telpas paplašina ar piebūvi. Tajā gadā skolā mācās 144 skolēni, strādā 19 skolotāji, no tiem 5 ir mūsu skolas absolventi. 1991. gada aprīlī skolai pievienoja bērnu dārzu „Riekstiņš” ar 2 grupām un 24 audzēkņiem.

1994./95. m. g. par skolas direktori un par bioloģijas un ķīmijas skolotāju sāk strādāt Irēna Lagūna.

 Pēc jaunās direktores iniciatīvas tiek izstrādāts projekts skolas renovācijai. 2000. gadā ar Pasaules Bankas atbalstu un pagasta pašvaldības līdzfinansējumu skola tiek renovēta. Tas pilnībā izmaina skolas vizuālo tēlu – iekštelpas kļūst gaišākas un mājīgākas.

Mēs lepojamies ar savas skolas jauno karogu, kas mūs vieno lielos svētkos.

30. gados tika izdots Izglītības Ministrijas rīkojums, ka katrai skolai ir jāizveido savs karogs. Nav zināms, vai karogs tika uztaisīts, bet zīmētas karoga skices atradām Valsts Centrālajā Arhīvā.

Jaunā skolas karoga skices ir veidojusi skolotāja Evita Madžule, ņemot par paraugu 1931. gadā izstrādātā skolas karoga metus.

2003. gada maijā tas tika iesvētīts. Pasākumā piedalījās visa skolas saime un tie, kuriem bija svarīgs šis nozīmīgais notikums.

 Jaunais karogs ir vizuāli mainījies, ieguvis citas krāsas, nedaudz vienkāršots. Mēs lepojamies ar to visos skolas lielākajos svētkos: izlaidumos,

Latvijas dzimšanas dienās un salidojumos,

goda vietā blakus Latvijas Republikas karogam ir skolas karogs.

Skolā ir gadiem koptas tradīcijas: Ziemassvētki,

Dzejas dienas,

Mātes diena un citas.

2005. gadā skolotājas Mārītes Griblo vadībā skolēni izstrādā projektu un pie skolas sporta laukuma izveido rotaļu laukumu. Paldies jāsaka arī  i/u „Kraujas” par sniegto atbalstu un kokmateriālu sponsorēšanu.

Skolā tiek domāts par pozitīvas vides radīšanu. 2007. gada decembrī tika atvērts dienas centrs sākumskolas skolēniem ar mērķi saturīgi un lietderīgi pavadīt brīvo laiku pēc stundām. Darbu sāk arī skolas logopēde Aija Slūtiņa.

Skola ir Veselību Veicinošo Skolu asociācijas dalībniece.

2008./2009. m.g. skolēnus sagaida jauns pārsteigums – moderna un Eiropas standartiem atbilstoši iekārtota dabas zinību klase.

Otrs pārsteigums – 4 jauni skolotāji. To vidū arī sociālā pedagoģe.

2008./09. m.g. skolā ir 143 audzēkņi: 100pamatskolā, 43 – pirmsskolā. Skolā strādā 23 skolotāji un 14 tehniskie darbinieki.