Par Kursīšiem
Pagasts izvietots Viduslatvijas zemienē, Vadakstes līdzenumā. Cauri pagastam vijas Ventas upes labā pieteka Zaņa un Kārklupe, kā arī Ezeres labā pieteka Bruzile un Suste. Lielākā ūdenstilpne ir gleznainā Kursīšu ūdenskrātuve, kuras platība ir 7,6 ha. Pagasta teritorijā ir diezgan daudz purvu ar tiem raksturīgajiem biotopiem, 49% teritorijas aizņem meži. No derīgajiem izrakteņiem pagastā ir nozīmīgi kūdras krājumi Dadzu purvā un lieli krājumi kaļķakmens ir Kursīšu kaļķakmens atradnē. Pagastu šķērso nozīmīgs 1. šķiras autoceļš Saldus – Ezere, kas ved uz mūsu kaimiņrepubliku Lietuvu. Pagastā ir vairāki veikali, pasta nodaļa, skola, klubs. Kara laikā tika nopostīta 17.gs. celtā Kursīšu baznīca. Pagastā atrodas vairāki senkapi. No senajām celtnēm daļēji saglabājušās vējdzirnavas.
Sātiņu dīķa dabas liegums,
Sauļu kapos atrodas dižozols, bet netālu no Bērziem – palmu priede. Latvijas vēsturē tādas vispār tikai trīs - Bīriņu palmu priedi ar vircu nobendēja kolhoznieki. Salacgrīvas palmu priedi pie Vairogu mājām lauza 1969. gada vētra. Vienīgā dzīvā palmu priede skatāma Saldus rajona Kursīšu pagastā pie Baložu mājām. Šim skaistajam kokam lodveidīgā vainaga diametrs - 9 metri, koka augstums ir 13 m. No vēstures [uz augšu] Latvijas vēstures avotos Kursīši pirmo reizi minēti 1702.gadā. Līdz 1753.gadam tie bija Saldus–Ezeres draudzē, vēlāk Kursīšu-Zvārdes draudzē. 1753.gadā Kursīši ir Kurzemes hercoga muiža, un ar Kurzemes iekļaušanu Krievijā 1795.gadā-Kursīši kļūst par Krievijas kroņmuižu. Kursīšu novads nepiederēja ne īsti Zemgalei, ne īsti Kursai.13.gs.šis novads bija vairāk zemgalisks nekā kursisks, un tāpēc, ka iedzīvotāji nav bijuši īsti kurši, bet gan sajukums ar zemgaļiem, tātad tikai tādi kursīši. Domājams, ka tā ir radies Kursīšu pagasta nosaukums. 1900.gadā Kursīšos bija: Kursīšu krogs, Kursīšu mežniecība, Zvārdes mežniecība, Lemzere, Veczvārde, Jaunzvārde, Slakteri, Veczvārdes privātmuiža, namnieku lēnis Jumpravieši un Kursīšu mācītājmuiža. Kursīšu pagasts ietilpa Kuldīgas apriņķī un robežojās ar Sātiņu, Zvārdes, Ezeres, Rubas un Pampāļu pagastiem. Pagasta platība bija 188 kv.km. 1933.gadā Kursīšu pagastā bija: 135 vecsaimniecības ar 8174,5 ha lielu zemes platību; 169 jaunsaimniecības ar 2972.5 ha lielu zemes platību; 124 amatnieki un sīkzemnieki ar 1518.5 ha lielu platību; 2847 iedzīvotāji. Pagasta īpašumā bija divas skolas, pagasta nams, nespējnieku patversme, ārsta nams un kopējā zemes platība 48.3ha. Pagasta teritorijā atradās arī rūpniecības uzņēmumi: M.Brikšņa ūdensdzirnavas, Ž.Jakstiņa ķieģeļnīca, Melngalvja podniecība un tvaika pienotava. Kursīšu pagastā darbojās arī vairākas biedrības: izglītības biedrība; lauksaimniecības biedrība, kurai bija savs nams; patērētāju biedrība ”Censonis”; mednieku biedrība; savstarpējā uguns apdrošināšanas biedrība; piensaimnieku sabiedrība; lopkopības pārraudzības biedrība; mašīnu koplietošanas biedrība ”Darbs”. Otrais pasaules karš Kursīšu pagastam atnesa lielu postu un 1944.gada rudenī liela daļa no pagasta ēkām tika sagrautas-skola, baznīca, tautas nams, doktorāts. 1992.gadā padomju saimniecība ”Kursīši” pārveidojās par paju sabiedrību ”Kursīši”, bet jau 1994.gada jūnijā tika pasludināta šīs saimniecības likvidācija. Kursīšu pagastā dzimuši un dzīvojuši daudzi ievērojami cilvēki, to skaitā J. Grīnbergs – literāts, pirmais latviešu evaņģēliski luterisko draudžu bīskaps Krievijā, F. Jansons – rakstnieks un pedagogs, 1933. – 1934. g izdeva žurnālu bērniem „Dzimtene un Pasaule”, sarakstījis vairākas latviešu valodas mācību grāmatas, K. Brīvkalns (1906 – 1979) – augsnes zinātnieks, lauksaimniecības zinātņu doktors, Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas profesors, J. Vītiņš – augsnes zinātnieks, Latvijas Valsts universitātes profesors, katedras vadītājs, Latvijā aizsācis zemes vērtēšanu, sastādījis pirmo augšņu klasifikācijas shēmu, F. Vītiņš – jurists un tautsaimnieks, A. Vaškevics – Lāčplēša kara ordeņa kavalieri, kā arī J. Rudzutaks (1887 – 1938) – ievērojams Komunistiskās partijas darbinieks, Ļeņina līdzgaitnieks, ieņēmis augstus amatus partijā un PSRS valsts pārvaldē. Dzimtajās mājās „Caunēs” uzstādīts piemiņas akmens. [uz augšu] |
||